Ar vecumu arvien vairāk vēlos būt klusumā. Un ne jau tāpēc, ka esmu nogurusi no trokšņainām kompānijām un ballītēm. Vienkārši apnikusi kņada. Tā vietā gribu palasīt grāmatu, padomāt, pastaigāties pa parku, pasēdēt pie jūras. Es vairs nevēlos klausīties bezjēdzīgu pļāpāšanu un nesaprātīgi tērēt savu enerģiju.
Vai tas varētu būt enerģijas taupīšanas režīms? Iespējams. Ir tikai viens izņēmums – mani mazbērni un ar viņiem pavadītais laiks. Šajā gadījumā es cenšos tvert katru vārdu, ko mazbērni saka, jo ir patiesa laime vērot, kā viņi aug.
Gadiem ejot, es arvien mazāk pievēršu uzmanību tam, ko cilvēki par mani domā. Tā ir viņu darīšana. Bet – ja viņi galīgi apnīk ar savu kritiku, padomiem un žēlabām, tad šim gadījumam man palīdz sekojoša maģiska frāze:
“Tas nemaz tā nav. Patiesībā es esmu vēl sliktāka!”
Tas parasti palīdz. Es arī ļauju citiem izdarīt spriedumus par manu dzīvi. Varbūt šāda nodarbe ļaus viņiem kaut ko saprast arī pašiem par sevi.
Kļūstot vecākai, man kļūst vieglāk:
– piedot saviem pāridarītājiem;
– izslēgt no savas dzīves tos, kuriem jau esi piedevusi;
– sākt visu no jauna, daudz ko mainot savā dzīvē.
Varbūt kādam mans izvēlētais ceļš šķiet nepareizs. Bet kurš gan ir teicis, kas ir pareizi un kas ne?
Kļūstot vecākai, lietas mainīt man ir vieglāk. Man patīk klausīties kādu indiešu jogu. Viņš nesen teica vienu frāzi, kas man patika:
“Ja situācija mainās, bet tu nemaini savu rīcību, tas nozīmē, ka esi novecojis. Tas nozīmē, ka esi piemērots tikai muzejam. Tas nozīmē, ka esi zaudējis savu aktualitāti.”
Tas noteikti nav par mani! Savas dzīves laikā esmu mainījusi apmēram desmit profesijas: – sākot no ārstes pilsētas elektrotīklu cehā līdz kādas radiostacijas vadītājai. Bet priekšā mani gaida vēl daudz jauna un interesanta.
LASI VĒL: Sliktas ziņas hokejista Merzļikina dzīvē
Kļūstot vecākai, arvien mazāk uztraucos par to, ka nevarēšu atrast darbu vai to pazaudēšu. Esmu pārliecināta, ka dzīves laikā uzkrātā pieredze man palīdzēs realizēt sevi jebkurā jomā.
Ar vecumu man arvien mazāk patīk sarežģītas receptes. Tās, kurās sastāvdaļu skaits ir lielāks par piecām, mani nesaista. Man patīk viss vienkāršais, piemēram, uzlikt rukolu uz tomāta šķēles, pa virsu sieru un apslacīt ar olīveļļu. Jo vienkāršāks ēdiens, jo veselīgāks tas ir.
Ar vecumu esmu sapratusi, ka uzteicamākā īpašība cilvēkos ir labestība. Jo ar tādiem cilvēkiem vienmēr ir silti un mierīgi. Jo šie cilvēki spēj klausīties un saklausīt vienkāršus vārdus.
Un mēs varat vienkārši klusēt kopā, klausoties klusumā. Ar vecumu arvien vairāk es alkstu pēc klusuma, bet atslēgu uz jēpilnu eksistenci esmu atradusi vienkāršībā.
Dārgo lasītāj! Kādas ir tavas atziņas par dzīves jēgu? Laipni lūgts dalīties ar savām pārdomām un viedokli!